Kanādas latviešu kori jau ieskandina dziesmu svētkus

  • 13. Apr. 2019
  • Publicēts latviesi.com

No 22. marta līdz 24. martam Latviešu Centrā Toronto norisinājās brīnišķīgs kopkoŗa mēģinājums un sekojošs XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Toronto ieskaņas koncerts.

Taču tā sausi pateikt - bija mēģinājumi, bija koncerts, bija ... - tā nevar.

Patiesībā tas bija ļoti īpašs notikums - daudziem tā bija atkal tikšanās ar seniem draugiem, citiem iespēja satikt un iepazīt jaunus dziesmu un deju draugus. Īstena latvietības svinēšana - svētku ieskaņa dziesmai. Pacilājošā gaisotnē nenogurstoši noritēja kopkoŗa mēģinājumi, kas jau iesākās piektdienas vakarā, turpinājās visu sestdienu un arī svētdienas rītu. Mēģinājumu gaitā tika slīpētas un izstrādātas dziesmas, kā arī apzinātas spējas un nespējas, darbi un nedarbi. Svētku ieskaņa ir kā ģenerālmēģinājums, kā iespēja pārbaudīt sevi un sagatavot jūlijā gaidāmajiem svētkiem. Un ticiet man, svētki būs, un būs itin diženi!

Šādu kopā sadziedāšanās reizi nevarētu iedomāties bez kārtīgām lustēm - sestdienas vakarā Latviešu centrā norisinājās košā "Reiz bija balle", kur daudziem ļoti mīļās dziesmās un dejās tika līksmots pēc gaŗā mēģinājumu laika. Ballē viesus puķu bērnu cienīgā mūzikā iekustināja dzīvespriecīgā un nenogurdināmā grupa "Testostertones". Čīkstēja grīda dancojot, skanēja smiekli čalojot, līksmoja letiņi ballējot.

Pēc jestri pavadīta vakara svētdienas rītā atsākās koŗa mēģinājums, kuŗā dziedātāji ar izcili labu stāju nenogurdināmo diriģentu vadībā pievilka dziesmām pēdējās astes un gatavojās ieskandināt jūlijā gaidāmos svētkus publikas priekšā.

130 dziedātāju plašā koŗa vadībā stājās ne tikai mūsu pašu Toronto dziesmu vadoņi Jānis Beloglāzovs, Juris Ķeniņš, Vizma Maksiņa, bet arī diriģenti no tālākas apkārtnes kā virsdiriģents Andrejs Jansons un diriģents Andrejs Vītols. Līdzās koŗa dziesmu klasikai mēģinājumos un vēlāk koncertā izskanēja brīnišķīgi jaundarbi, kas tapuši īpaši šiem svētkiem par godu. Starp tiem Ritas Strautiņas apseglotā tautas dziesma "Bērīts manis kumeliņš", Juŗa Ķeniņa vasaras saulgriežu asprātīgais "Jāņu nakts stāsts", Andŗa Mattson mūzikāli izjustā "Pūt, vējiņi" apdare un Jāņa Beloglāzova ritmiski piepildītā rotāšanās "Padziedāju, palīksmoju".

Koncertu kuploja raitais Toronto "Diždanča" (vadītāja Kaiva Sukse), "Dižā danča" (vadītāja Māra Simsone) un Otavas "Rotaļas" solis (vadītāja Aija Auziņa). Dejotāju dzirkstošais prieks un ieguldītais darbs jau ir labi saredzams, un drīz varēsim priecāties lielajos svētkos par dižu dejas svinēšanu.

Mūsu diriģenti un deju vadītāji ir cilvēki, kas kopj mūsu tautas tradīciju un palīdz to tālāk veidot un attīstīt. Bez viņu talanta, neatlaidības, ticības, asprātībām un pat stingrāka vārda koŗa mūzikas un deju mantojums nebūtu iedomājams. Ikkatrs dziedātājs un dejotājs var lepoties un būt pateicīgs par viņu ieguldīto darbu.

Tomēr tas nav viss - svētku ieskaņas koncerts un kopmēģinājumi nebūtu iespējami bez neatlaidīga darba un nesavtīgas rīcības. Tik daudz cilvēku, bez kuŗu rūpēm un gādības tik vērienīgu un punktīgi sarīkotu pasākumu nebūtu iespējams īstenot. Te nu ir tā reize, kur no sirds jāpateicas itin visiem koŗu administratoriem - Ivetai Bertovskai, Andrejam Dzintaram, Inesei Gravai Gubiņai, un vadītājiem, diriģentiem - Vizmai Maksiņai, Jānim Beloglāzovam, Jurim Ķeniņam. Pateicība mūsu mīļajam Latviešu centram par siltu uzņemšanu un lielisko kārtību pat pēc līksmas balles. Liels paldies visiem mūziķiem, solistiem un skaņražiem - Helēnai Ginterei, Ritai Strautiņai, Ērikai Yost, mūziķu grupai - Aleksandram Spurmanim, Aldim Suksem, Andrim Daugavietim, solistiem Selgai Jansonei, Lindai Marutai Kronbergai, Kasparam Reinim, Valdim Jevtejevam, Andrejam Dzintaram, Andrim Daugavietim, Lilitai Gretton, Inesei Gravai - Gubiņai - ar jums mēs vienmēr kopā varam vairāk! Tāpat Hamiltonas meiteņu ansamblim - Laurai Legzdiņai, Elzai Eglītei un Sandrijai Magricai. Īpaši vēlos pateikties visiem koncerta apmeklētājiem: zāle bija pārpildīta ar spožām acīm. Tieši ikkatra mīļa cilvēka klātbūtne pierāda, cik svarīgi ir turēt godā savu valodu, dziesmu, deju un kopību. To nedrīkst aizmirst ikdienas gaitās. Ik katrs var pienest savu artavu, nav vajadzīgs daudz, lai citiem radītu prieku un pacilājumu, tikai jāgrib! Domāju, ka šāda svētku ieskaņa ir atgriešanās pie tā, kas mūs visus vieno kā tautu šajā plašajā pasaulē. Nāksim kopā biežāk, jo tā ir labi, vai ne?

Dziesma un deja ir iespēja uz brīdi piedzīvot citu pasauli, kuŗa kļūst par daļu no mums, kamēr dzīvojam starp melodijās un ritmos ietverto stāstu. Pacilājumu rada kopības sajūta, iespēja vienoties tajā, kas mums visiem tuvs un svēts - savas tautas skanīgais mantojums, kuŗu turpinām piepildīt arī šajā mainīgajā un raibajā pasaulē tālu no Latvijas.

Es kādreiz domāju, cik reizes var tā būt, ka dziedam vienu dziesmu, un ikreiz šādās sadziedāšanās pārņem aizkustinājums. Koncerta izskaņā Jurjānu Andreja "Pūt, vējiņi," kuŗas laikā it visi vienojās rokās un noturēja teju vai tautas svētbrīdi. To iesāk tik tīrs un vienkāršs mūzikas intervāls, pavada lūgums: "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu.." Kur tu pūtīsi? Kur tu dzīsi? Tā ir doma, kuŗa sēžas sapņu laiviņā un, atvadoties, ļauj mums doties uz savas sirds mājām.

Autors: Kaspars Reinis
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"