Jēkabs Poruks

Jēkabs Poruks (1895 - 1963) dzimis Druvienas pagastā. Mācījās Rīgas pilsētas reālskolā, pēc tam studēja inženierzinātnes Pēterpils Politehniskajā institūtā un psiholoģiju Pēterpils Psihoneiroloģiskajā institūtā. Pirmā pasaules kara laikā mācījās karaskolā un Latvijas brīvības cīņu laikā strādāja Rīgas statistikas birojā. Līdztekus studēja Latvijas Konservatorijas kompozīcijas teorijas klasē pie profesora J. Vītola, bija arī dziedāšanas skolotājs, mūzikas teorijas pasniedzējs un mūzikas kritiķis laikrakstā. No 1929. gada Latvijas Nacionālās operas dramaturgs un no 1936. gada -direktors. Direktora pienākumus arī pilda vācu okupācijas laikā.

Otrā pasaules kara beigās devās trimdā uz Vāciju, kur uzturējās Fišbahas latviešu bēgļu nometnē Nirnbergas tuvumā, bija Latviešu Centrālās padomes loceklis, lektors Fišbahas Tautas augstskolā, Fišbahas nometnes latviešu komitejas priekšsēdis, Franku novada (Frankenlandes) latviešu dziesmu dienu rīcības komitejas priekšsēdis (1946). Publicēja eseju par Jāzepu Vītolu "Vientulis burzmā" (1948). 1949. gadā izceļoja uz Čikāgu, ASV, bija ASV vispārējo latviešu dziesmu svētku skaņdarbu žūrijas loceklis.

J. Poruks bija vispusīgs mūzikas darbinieks, kritiķis un esejists, kas savā jaunradē izpaudies galvenokārt kora un solo dziesmā, tautasdziesmu apdarē un klaviermūzikā. Sacerējis 30 solo dziesmu, ap 40 kora dziesmu, klavieru miniatūras.