Ādolfs Ābele
Ādolfs Ābele (1889-1967) dzimis Blomē. Vispārējo izglītību guvis reālskolā Cēsīs, Ābele 1907.g. nonāk Rīgā, kur privāti mācās pie Emīla Dārziņa. 1909.g. iestājas Sanktpēterburgas konservatorijā, kur 1914.g. saņem ērģeļu mākslinieka, kā arī komponista diplomu, pabeigdams Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi. Divdesmit gadus pasniedz teorētiskos priekšmetus un vada kara kapelmeistaru apmācību Latvijas Konservatorijā. Latvijas Universitātes koris "Dziesmuvara" Ābeles vadībā kļūst par vienu no prominentākajiem sava laika latviešu koriem un, koncertēdams Igaunijā, Lietuvā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, gūst arī starptautisku ievērību. 1944.g. devies bēgļu gaitās, Ābele nonāk Vācijā, no jauna organizē un vada korus, ir virsdiriģents turienes latviešu dziesmu dienās Eslingenē (1947), dziesmu dienā Fišbahā (1948), bet 1950.g. pārceļas uz dzīvi ASV, kur sākumā ir ērģelnieks Alleganā, no 1951.g. Kalamazū, vairākus gadus vadīdams latviešu kori. Ābele ir virsdiriģents pirmajos un otrajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos ASV.
Ā. Ābele uzskatāms par savdabīga romantisma pārstāvi latviešu mūzikā, turklāt viņa simfoniskajās miniatūrās romantisms ir impresionisma skarts un tā atsvaidzināts. Viņa kordiriģenta darbība ir pievērsusies arī kordziesmu un tautasdziesmas apdarei korim komponēšanai.