Gundaris Pone

Gundaris Pone (1932-1994) ir viena no interesantākajām personībām 20. gadsimta otrās puses Latvijas mūzikā. Mūža lielākā daļa Ponem pagāja ASV un Itālijā (sevišķi viņa karsti mīļotajā Venēcijā), viņš ir viens no retajiem komponistiem-modernistiem latviešu mūzikā, viņa muzikālie ideāli bija augsti, viņa intelekts - spīdošs, viņa personība - spilgta.Dzimis Rīgā, ārsta un pianistes ģimenē. Mūziku studē jau no agras bērnības Liepājā un bēgļu gaitās Vācijā. Pabeidzis studijas Minesotas universitātē (ASV), Gundaris Pone līdz mūža beigām pasniedz mūzikas teoriju un kompozīciju Ņujorkas Valsts universitātē Ņūpalcā (New Paltz). Starptautisku uzmanību komponists sev pievērš 1966. gadā, uzstādot divas jaunas kompozīcijas teorijas: akcijas-reakcijas teoriju un univalences-polivalences teoriju. Šīs teorijas un vairākas ar tām saistītas kompozīcijas rodas pēc trim Ņujorkas Valsts Universitātes Pētniecības Institūta piešķirtām godalgām. 1981. gadā par skaņdarbu La Serenissima viņš saņem Triestes starptautiskā simfonisko skaņdarbu konkursa galveno balvu, ar ko izpelnās ievērību rietumu mūzikas pasaulē. 1982. gadā par orķestra darbu Avanti! iegūst Kenedija centra prestižo Frīdheima balvu. Viņš daudz uzmanības pievērsis diriģenta karjerai, bieži diriģējis savu jaundarbu pasaules pirmatskaņojumus. 1966. gadā ar mūsdienu mūzikas programmu debitē kā diriģents Ņujorkas Carnegie Hall, mūzikas festivāla Music in the Mountains mākslinieciskais vadītājs (1982-1994), mūsdienu mūzikas ansambļa Pone Ensemble for New Music vadītājs (1982-1994)